Latvijā par pavasara sākumu uzskatījuši Lieldienas, cituprāt - Meteņus, bet visticamākā šķiet versija, ka nav bijis piesaistīts
kādam noteiktam datumam un par tā sākumu ticis uzskatīts laiks, kad sāka kust
sniegs, iet ledus un dīgst pirmie asni.
Jūrmalas pirmsskolas iestādē "Zvaniņš" bērni un darbinieki jau gaida pavasari, dažbrīd uzspīd silta saule, biežāk dzirdamas putnu čalas, bet ziemas aukstums vēl ir jūtams. Atvadas ziemai izdzīvo muzikāli tematiskajās nodarbībās pie skolotājas Sandras.
METEŅU DIENAS PASĀKUMS
Scenārija autore: Sandra Šmite
„Vizu,
vizu, Metenīti”
Mērķis
·
iepazīstināt bērnus ar Meteņu dienas svinēšanas
tradīcijām, latviešu tautas dejām, dziesmām un rotaļām,
·
pārmantot latviešu tautas tradīcijas,
·
radīt pozitīvas emocijas,
·
veicināt vēlmi darboties kolektīvā.
Uzdevumi : Nostiprināt un
papildināt zināšanas par Meteņiem.
Pasākumā piedalās: grupa "Taurenīši" un "Gliemezīši" 5 - 7 gadi un
skolotājas
Norises vieta: PII „Zvaniņš” zālē
Norises laiks: 17.02.2015.plkst 9:30
Bērni, pārģērbušies maskās, skan ķekatu dziesma.
„Lūdzama māmiņa”
|
Lūdzama māmiņa,
Laid bērnus iekšā,
Ķekatu bērniem(i)
Kājiņas sala.
|
Lūdzama māmiņa,
Laid bērnus iekšā,
Ķekatas atbrauca
Ar vezumiņu.
|
Audzinātāja: Labdien, mūsmājās! Kas tad te sanākuši, tādi kā
bērni, bet pavisam sveši! Tie laikam Meteņu dienas svinētāji!
Audzinātāja: Bērni, vai jūs šo ziemu kārtīgi esiet
izbaudījuši?
Vai šoziem esi ...
....slidinājies no kalna uz dibena lejā?
....pikojies?
.... iekritis kupenā un izvārtījies pa sniegu?
....pasūkājis ledu un lāstekas?
....tālu, tālu vizinājies ar ragaviņām (lai augtu gari lini)?
....pārģērbies tā, lai tevi neviens nepazītu?
....gājis maskotā pulkā ciemos (lai būtu auglīgs gads)?
....ēdis vārītus zirņus un pupas?
Ja nē, tad pēdējo reizi to vēl var darīt METEŅOS.
Dziesma „Sniedziņš
snieg”, B.Brices mūzika
Audzinātāja: Mums jau te, bērnu dārzā, klājas pavisam labi,
aukstumā varam zīmēt, līmēt, dziedāt, rotaļāties. Kurš’ zina, kā ziemā klājas
mūsu draugiem, zvēriņiem? (bērni atbild)
Nodziedāsim dziesmiņu par to, kā reiz gāja vienam vilkam aukstā ziemas
dienā, kad upei bija pārklājusi bieza ledus kārta.
Dziesma „Pieci
vilki vilku vilka”
Kas tad tie ir par svētkiem –Meteņi?
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties
garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus.
Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms
Lieldienām. Parasti svinēšana sākas sestdienas vakarā, tad sekojošā svētdienā
ir Meteņu diena un pirmdienā Pelnu diena.
Meteņiem un Pelnu dienai ir svarīga nozīme senajā
laika skaitīšanas sistēmā: Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā -
Pelnu dienā - sākas pavasaris un jauns gads. Pavasara iestāšanās rituālu
uzdevums ir veicināt nākamā gada labāku ražu.
Pavisam nesen vēl bija ziema ar dziļām kupenām. Citam kupenās salst, bet
citam ne. Kam kupenā ir silti? (bērni atbild) Kam salst kājas, biezu mežu
bradājot? (bērni atbild) Sasildīsim vilku, ko mēs viņam varētu uzadīt, lai
nesalst kājas? (bērni atbild)
Rotaļa „Adat, bērni, ko adati”
Ar Meteņiem saistās arī mūsu tautas ticējumi:
· Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai
kāpostiem būtu lielas galviņas.
· Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi
mācēs rakstīt.
· Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju -
vasarā govis nebizo.
· Ja Metenī vējains laiks - būs auksts
pavasaris.
· Ja Metenī ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs
daudz sēņu un ogu.
· Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var
padzerties, - būs labs un auglīgs gads.
· Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem
vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš
saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki
lini.
Audzinātāja: Bet nu laiks rotaļai!
Rotaļa „Iet pa mežu
dusmīgs vilks”
Audzinātāja: Kas tad tie par Meteņiem bez mīklu minēšanas?
Bērni uzdod mīklas un atmin skolotājas
uzdotās mīklas.
• Balts kalns, zelta aka vidū. (Biezputra ar sviestu vidū)
• Es guļu gultā un tomēr tieku uz priekšu. (Braucējs ragaviņās)
• Ziemā ar vāku, vasarā bez vāka. (Ezers un ledus)
• Liela muca, katru gadu jauns vāks. (Dīķis, ezers ziemā)
• Azaids zem galda. (Zivis zem ledus)
• Salā sasalst, siltumā sabiezē.( Piens)
• Divas māsiņas tek zem viena lakata. (Ragavu slieces)
METEŅOS nāk ķekatas, apstaigā un aplec
sētu, namu un saimniecību, lai biedētu ļaunumu un vairotu augšanas spēku.
Jo augstāk lec ķekatas, jo garāka augs labība.
|
Lec, ķekatas, kur lekdamas,
Lec kāpostu dārziņā;
Izmin visas sīkas nātres,
Lai aug balti kāpostiņi.
|
Lec, ķekatas, kur lekdamas,
Lec kāļu dārziņā;
Lai aug kāļi kāpostiņi,
Rūtainām lapiņām.
|
Lēksim arī mēs!
„Ziņģi, briņģi,
vastalāvi”
Pēc Meteņu svinībām jāsāk skatīties, vai saulīte neiesildīs zemi, vai
jēriņus un aitiņas var sākt laist ganībās.
„Jēriņu deja”,
latviešu tautasdziesma
Audzinātāja: Kā ar cūciņu, vai to arī
var laist ganos? (bērni atbild)
Rotaļa „Cūciņa diet
gāja”
Audzinātāja: Ja jau svētki, tad lai
skan dejas un rotaļas!
Deja „Tūdaliņ,
tāgadiņ”
Deja
„Plaukstiņpolka”
Deja-rotaļa
„kumeliņi, kumeliņi”
Meteņa dienā svarīgas ir arī sacensības veiklībā, kas bērniem jo īpaši
patīk.
Sadalās komandās, vienā
līnijā „Taurenīši”, otrā „Gliemezīši’.
POTĪŠSKREJA – aptver potītes, aizskrien līdz noteiktai vietai un atpakaļ.
ATPAKAĻRĀPE – pa vienam rāpjas atmuguriski četrrāpus.
ŠEKUMSKREJA - saķeras rinda, rokas sadod caur kājstarpi un skrien, kura
komanda ātrāk.
LĒKŠANA MAISOS.
Visi apsēžas aplī
Audzinātāja - Rotaļa ŠIKUTĒNI, ŠEKUTĒNI
Visi sēž, vadītājs ar rungu rokās
staigā pa vidu un skaita:
Šikutēni,
šekutēni
Vārnēni,
krauklēni
Vadītājs visus pa vienam saaicina
virknē: pieiet klāt un piedauza ar rungu pa grīdu.
Virkne, pantiņu līdzi skaitīdama,
seko vadītājam. Te vadītājs nomet rungu un iesēžas kādā krēslā, pārējie tāpat.
Kurš paliek bez vietas, tam jāvada rotaļa.
Audzinātāja: Visas pārbaudes jūs tā kā būtu izturējuši. Nu
laiks Meteņdienas rotaļām.
Rotaļa „Ādamam bij’
septiņ’ dēli”
Audzinātāja: Dziedājuši esam, rotaļājušies arī, dejojuši esam
un pat sacentušies starp komandām. Aplaudēsim mūsu abu kaimiņu grupu
draudzībai. Launagā mūs gaidīs īsts meteņu dienas cienasts. Kas tas ir? Nu,
protams, pankūkas!!!
Bet tagad sastāsimies vilcieniņā pa grupā un brauksim augšā uz mūsu
grupiņām.
„Čuk, čuk, čuk, čuk,
Vilcieniņš brauc
Čuk, čuk, čuk, čuk,
Prieka nesīs daudz.
