Rudens lapas stāsts

Oktobri dēvē par lapkriti.Vējš - lapu rāvējs, noplēš kokiem pēdējo košumu.Ko darīt ar šīm dabas dāvanām? Koku lapas noder, ne tikai komposta sagatavošanai, bet dabā var veidot  arī kompozīcijas un āra izstādes.Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes "Zvaniņš" skolotājas un bērni  dalās savā pieredzē, kā veiksmīgi pielietot sporta izpriecās un iestādes noformējuma izveidē, kad katrs ir pielicis savu roku, tā veidojot pašapziņu  un rūpes par apkārtējas vides estētisku noformējumu. Izstāde laukā, vai tas nav brīnišķīgi?

     Kļavu lapu pušķīšus izmantoja vingrošanā un jautrajās stafetēs - lēkšanā un soļošanā pa lapu takām.

Kastaņu ripināšana mērķī. Lapu pušķīši izmantoti, kā vārti

Palēcieni - aizsniedz lapu pušķi 

Lapu pušķīšu čūska - līkloču soļošana un palēcieni

Grupas draudzīgi dodas veidot rudens lapu sauli

No lapu pušķīšiem top saule, kā gaismas simbols

Urā! Darbs padarīts!

Pasākuma noslēgumā - lapu salūts

Neizmērojams prieks un līksme, esam lapu eņģelīši

Kā izmantojam dabas resursus?

Vai vienmēr nepieciešami lieli un dārgi resursi bērna attīstībai?

Mācīsim bērniem dabu mīlēt un saudzēt, būt radošiem, organizējot aktivitātes.

Pārdomas un darbi rudenī

Ielūkosimies radošajā Miķeļdienas ražas izstādē.

       Varam gūt labas idejas, kā  visdažādākie dārzeņi,  augļi, ziedi un meža veltes pārtapa par skaistiem rudens tēliem un sižetiem. Vecāki kopā ar bērniem sagatavoja arī literārus apcerējumus. Radošo darbu izstāde dabā pieejama visiem interesentiem, lūk daži stāsti....

Mākoņu aitiņas

         Mākoņu aitiņas dzīvo debesu pļavās. Reizēm, agros rītos, tās nokāp uz zemes, tad uz zemes ir migla. Kad aitiņām ir skumji - uz zemes līst lietus, tās ir mākoņu aitiņu asaras. Katru vakaru aitiņas dodas gulēt lielajos zvaigžņu kalnos, lai no rīta atkal dotos pastaigās zilajās debesu pļavās.
Emīlija ar mammu no grupas "Vardītes" 

Man patīk rudens

Man patīk rudens
Un aukstas lietavas,
Kad lēni lāses slīd.
Ar ogu sārtiem čemuriem...

Pilna zeme šodien ar tiem -
Brūniem, apaļiem kastaņiem.
Starp dzeltenām lapām un akmeņiem,
Ai koku saknēm zem saulstariem...
Mareks ar ģimeni no grupas "Vardītes"

Bumbierezis

   Bumbierezis ir tūrists un Latvijā ieradies, lai apciemotu brālēnu - ezi parasto. Ezis ir pavisam citādāks, tā adatas nav asas un atšķirībā no Latvijas ežiem - uzturā uzēd bumbierus.
   Bumbierežu adatas pavasaros uzplaukst un no savām mājām - ezis atvedis īpašos, kāros mini bumbierus - droši cienājies!
Jurģis ar mammu no grupas "Bitītes"

Kompot vīriņš

        Kompot vīriņš parasti sastopams pagrabos, īpaši iecienījuši vecmāmiņu pagrabus.Kompot vīriņš nevar dzīvot bez savas marinādes. Šis ir ziemas kompot vīriņs, tāpēc dzīvo jūras marinādē, bet sastopami arī ezeru un avotu marinādē.
      To acu un matu krāsa var atšķirties, bet atpazīt to var tā: pakrati un pasmaidi tak! Ja mati ir "stāvus gaisā" un vīriņš ir pasmaidījis - tad esi uzgājis īsto! Iespējams arī Tev mājās tāds dzīvo, tikai neesi to vēl atradis!
Mikus ar mammu no grupas "Taurenīši"

Priecīgais Miķelītis

       Reiz bija pilsēta, kuru sauca par Dārzeņpili. Tā savu nosaukumu bija ieguvusi pateicoties tam, ka tajā auga ļoti daudz dažādi un neparasti augļi, dārzeņi, puķes un dīvaini koki.
       Dārzeņpilī dzīvoja ļoti nabadzīgi cilvēki.Viņi bija noskumuši un nelaimīgi. Viņi pat nezināja, kas ir krāsas, lakas, īlens, naglas, līme un āmurs... Tajā pilsētā bija kāda pamesta veca, bet skaista pils.
     Kādu dienu vienam no pilsētas iedzīvotājiem - viņu sauca par Garkājaino Miķeli, ienāca prātā varena doma - uztaisīt sev apavus. Viņš ilgi prātoja no kā gan varētu pagatavot???
Pēkšņi viņš iedomājās, kāpēc gan nepamēģināt uzmeistarot apavus no dārzeņiem? To taču mums ir daudz!!! Viņš asi ķērās pie darba un nevarēja vien apstāties. Viņam tik ļoti patika tas, ko viņš darīja. Apavi, kurus darināja Garkājainais Miķelis, iepatikās arī viņa kaimiņiem un draugiem, tāpēc viņš nolēma atvērt veikalu pamestajā pilī. Veikala nosaukums bija "RUDENTIŅŠ". To izdomāja Miķeļa jaukā sieviņa - Sīpolīte.
       Drīz vien pie Miķeļa veikalā sāka veidoties milzum lielas rindas. Visi Dārzeņpils iedzīvotāji gribēja sev šādus neparastus apavus.
          No šīs dienas Dārzeņpilī sākas jauna dzīve. Visi bezgala laimīgi un smaidīgi.
Sofija Eva ar mammu no grupas "Taurenīši".

Vasaras saulgrieži

Visu gadu dziesmas krāju,

 Jāņu dienu gaidīdama,

Kad atnāca Jāņu diena,

Nu dziesmiņas jāizdzied.

Svētku gaidīšana 

Telpu rotāšana, lustīgu Jāņu rotaļu un dziesmu dziedāšana. Skolotājas un bērnu pirmssvētku pārrunas „Kas ir Līgo svētki? Dažas pārdomu skices.
 - Tad, kad sagaida vasaru;
 - Kad lec pāri ugunij;
- Svētki, kur var arī negulēt;
 - Kad pin vainagus;
 - Svētki, kad sēž pie ugunskura;
 - Kad lec pāri ugunij un pin vainagus;
 - Svin, jo var jau peldēties;
 - Vēl nezinu;
 - Tad, kad dejo, lec pāri ugunskuram;
 - Kad kurina ugunskuru;
 - Kad lec pāri ugunskuram;
 - Tad, kad ir jāpin vainagi un jādraudzējas ar visiem;
 - Tad, kad dejo;
 - Svin tāpēc, ka atnākusi vasara;
 - Kurina ugunskuru;
 - Tētis man nesaka.
 Jūrmalas PII Zvaniņš "Taurenīšu" grupas bērnu pārdomas pierakstīja skolotāja Inga Auziņa

Created with Padlet

Zāļu tēju ievākšana

„Visa laba Jāņu zāle,

 Ko plūc Jāņu vakarā...”

Vislabākās vietas zāļu tēju ievākšanai ir klusas, nomaļas pļavas un noras. NEVĀCIET TĒJAS PIE ŠOSEJAS UN LIELIEM CEĻIEM !

6

 Saudzēsim dabu.

Līgo vakarā visās Latvijas malās spoži degs ugunskuri. Bet dažiem cilvēkiem izveidojies nelāgs paradums – mest ugunī vecas riepas. Tad visu ugunskura apkārtni saindē smacīgi dūmi, zāli noklāj melni sodrēji. Ja redzat kādu nesaprātīgo, kurš taisās dedzināt riepas, mēģiniet, viņu no tādas rīcības atturēt! Paskaidrojiet, ka riepu dedzināšana nodara postu dabai un mūsu veselībai.

Daži noderīgi padomi kurinot ugunskuru:

·         ugunskura vieta nedrīkst būt koku, ēku, degošu materiālu tuvumā, kā arī jāņem vērā vēja virziens;

·         apkārt ugunskura vietai jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt.;

·         aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

·         ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības;

·         neatstāt mazus bērnus bez uzraudzības pie ugunskura;

·         ieteicams lai pie ugunskura vietas būtu dzēšanas līdzekļi – ugunsdzēšamie aparāti vai sliktākajā gadījumā spainis ar ūdeni;

·         ugunskurā nededzināt sintētiskos materiālus, gumijas riepas un tamlīdzīgas lietas, kas degot izdala indīgas vielas;

·         netuvoties un nelēkt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegās;

·         atstājot ugunskura vietu, tas jānodzēš pilnīgi, lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību. 

Ja tomēr izcēlies ugunsgrēks vai atgadījusies kāda nelaime, kas apdraud pašu vai līdzcilvēku veselību vai dzīvību, nedrīkst zaudēt laiku, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112.

Virtuāla spēles.Saliec ziedu vainadziņu!

6 Ziedu vainags

Saliec vārdu "Līgo"!8 Vārds"Līgo"

Pavasara darbi.

Papīra neparastās pārvērtības

Mums jāaudzina bērni par radošām personībām, kas spēj uztvert un novērtēt novitātes, jātrenē spēja izteikties, domāt, radīt jaunu no esošā. Prasme radoši risināt problēmas un situācijas, bez īpašas sagatavošanās spēt reaģēt uz pēkšņām situācijas maiņām, būt gatavam sadarboties ar vienaudžiem un pieaugušajiem.

Jaunrades darbi radošajās darbnīcās (31.martā)

Grupa „Gliemezīši”

  Dzejolis

Autors Endijs    

„Hiacinte”

Hiacinte ir smaržīga kā konfekte,

Visi bērni ļoti priecājas par to.

      Mīklas                  

Tā ir puķe, tā zied pavasarī un ļoti labi smaržo. Kas tā ir!
Autors Patrīcija (atbilde hiacinte)

 Autors Paula

Tas ir ovāls, balts un žigls.

                                  (atbilde zaķis)

Stāsts

Reiz Lieldienu zaķis skrēja pa dārzu. Un atrada burkānu, zaķis apēda visus burkānus un aizskrēja uz mežu meklēt olas. Lieldienu zaķis atrada 5 olas un nesa bērniem. Tad bērni olas apēda ar sāli, lai visu gadu nemelotu. Un zaķa bērni bija laimīgi.

Autoru grupa: Ance - Lībagu sākumskola, Inese, Endijs, Paula, Aleksandrs, Namejs - Jūrmalas pii "Zvaniņš".

Grupa „Taurenīši”

Stāsts

Dzīvoja vista Tomsone un gailis Džerijs. Kādu dienu vista izdēja olu un pēc kādas nedēļas ola ieplīsa un cālis izšķīlās. Sākumā viņš mācījās atpazīt mammu un tēti, tad staigāt, tāpēc, ka visiem cilvēku bērniem arī jāmācās staigāt, tāpēc, ka visiem cilvēku bērniem arī jāmācās staigāt.

Cālis bija skaists, dzeltenā krāsā, knābis – oranžs un divas lielas, apaļas, zilas acis. Vista un gailis nolēma viņu nosaukt par Fikso. Cālis ātri auga un uzauga par lielu, ātru gaili. Viņš bija visātrākais savā ciemā.

            Kādu dienu Fiksais devās ceļojumā uz parku, jo gribēja satikt draugu un parku, jo gribēja satikt draugu un uzspēlēt futbolu. Viņam noveicās, jo citi cāļi – Maikls, Teo un Krodijs gribēja to pašu.

Draugi aizrāvās ar basketbola spēli un Fiksais bija uzvarētājs, jo izšķirošo bumbu iemeta pēdējā sekundē. Tad viņi visi kopā devās ceļojumā, lai atrastu dimantu un zeltu.

Draugi nepamanīja, ka ir pienācis vakars un viņiem bija laiks doties mājās, kur to gaidīja siltas vakariņas. Viņi atvadījās un gāja katrs uz savām mājām, lai nākamajā dienā satiktos un turpinātu savus piedzīvojumus.

Sapnī visi draugi redzēja, ka ir laimīgi.

Autoru grupa: Miķelis, Tomass, Mārtiņš

Jaunrades darbi pēc radošās darbnīcas (2.aprīlī)

Terēze

Dzejolis „Čiepa”

Esam mazas māsiņas

Maziņas un labiņas

Īpašas un gudras.

Evita

Stāsts. „Cālenīte”

 Reiz dzīvoja mazs cālītis, kuram nebija draugu. Reiz domāja iet meklēt draugu. Tad satika cālīti vārdā  Čieps. Viņi sadraudzējās.

Agate

Mīkla. Dzeltens ar sarkanu knābīti, kas tas ir? (cālis)

Lība

Dzejolis „Septiņas māmuliņas”

Septiņas māmuliņas ir man

Visas ir mīļas un labas

Pirmā mani apskauj un ģērbj

Pārējās baro.

Kristers

Mīkla. Viņš lēkā ,ar garām ausīm. Viņš var uz savām austiņām staigāt. Kas tas ir? Vēl viņam ir ūsas. ( zaķis)

Elza

Dzejolis „Dārta”

Zaķi, zaķi garausīti

Cik tu vari olas atnest?

Mārtiņš

Mīkla. Dzeltens ar maziem dzelteniem spārniņiem, no olas izšķīlās. Kas tas ir? ( cālis)

Tomass

Mīkla. Mazs, mazs dzeltens

            Izšķiļas no oliņas. (cālis)

Amanda

Mīkla. Viņš ir dzeltens, viņš ir mīlīgs. (cālis)

Daniela

Stāsts. Cālītis vakarā gāja meklēt māju. Ienāca mājā. Gāja gulēt.

Ģirts
Mīkla. Viņš ir raibs.

            Ar seksti un cāļu kājām. (gailis)

Mikus

Mīkla. Viņš lēkā, kustina ausis, ēd burkānus, kustina ļipu. (zaķis)

Bērnu radošos stāstus, dzejoļus, mīklas - uzklausīja un pierakstīja Jūrmalas pii "Zvaniņš" skolotāja Inga Auziņa

Papīra rotaļas

Jūrmalas PII „Zvaniņš”

Grupa „Vardītes” Zita Reimane, Iveta Urlovska

Mērķis. Izglītojamo fiziskās attīstības sekmēšana, darbojoties ar papīru.

Uzdevumi.

1. Rosināt vēlmi piedalīties kopīgā darbībā un prieku par savu darbošanos, savas varēšanas apzināšanos, pozitīvu attieksmi pret vienaudžiem;

2.Sekmēt kustību koordinācijas, līdzsvara un pirkstu muskulatūras attīstību, darbojoties ar papīru;

3. Sekmēt ritma izjūtu un uzmanību, dejojot un spēlējot spēli;

4.Sekmēt sadarbības prasmju attīstību, darbojoties grupā. 

Kurjeri

Sadalās divās komandās, katrai komandai uz ķeblīša salikti maziņi papīra kvadrātiņi.

Papīra kvadrātiņi ar kokteiļa salmiņu jāpiesūc un tādā veidā (piesūktus) jāaiznes līdz otram, attālākam ķeblītim. Ar rokām pieturēt nedrīkst, ja papīrs nokrīt zemē tas jāpaceļ ar salmiņu.

Vinnētāji ir tie, kam tas izdodas ātrāk.

Dejas ar avīzi

Spēlētāji sadalās pāros. Viens no pāra saņem avīzi. Atskanot mūzikai, pāri sāk dejot. Kad mūzika apklust, avīze jāpārlok uz pusēm un pārim jānostājas uz tās. Atsāk skanēt mūzika, un dejas turpinās. Kad mūzika atkal apklust, avīze jāpārlok vēlreiz un jānostājas uz tās. Spēle turpinās, līdz izstājas visi tie pāri, kas nevar novietoties uz avīzes, jo tā kļūst aizvien mazāka. Uzvar pāris, kas palicis pēdējais.

Muzikālais avīžu paklājiņš

Skanot mūzikai, spēlētāji soļo aplī viens aiz otra. Viņiem ceļā tiek nolikts avīžu paklājiņš, kuram spēlētāji drīkst uzkāpt. Ja kāds no spēlētājiem atrodas uz šī paklājiņa, kad mūzika pārstāj skanēt, viņš izstājas. Ja paklājiņš šajā brīdī ir tukšs, no spēles neviens neizstājas. Spēle turpinās līdz brīdim, kad paliek pēdējais spēlētājs, kurš tad arī ir uzvarētājs.

Ūdensrozes

            Skanot mūzikai, visi spēles dalībnieki sāk lēkāt kā vardītes pa laukumu. Brīdī, kad mūzika apklust spēles dalībnieki – vardītes lec uz avīzi – ūdensrozi. Avīzes- ūdensrozes ir par vienu mazāk nekā spēles dalībnieki. Dalībnieks, kurš nav uzlecis uz ūdensrozes izstājas no spēles. Spēli turpina, līdz palicis viens dalībnieks.

Karstā konfekte

Spēles dalībnieki sēž aplī. Mūzikai skanot, dalībnieki padod viens otram konfekti. Brīdī, kad mūzika beidz skanēt, apli atstāj tas spēlētājs, pie kura ir konfekte. Uzvar spēlētājs, kas aplī paliek pēdējais.

Baznīca

            Katrs dalībnieks novieto uz galvas avīzi. Atskanot mūzikai, spēlētāji sāk staigāt pa telpu, uzlikuši avīzes uz galvas, un cenšas tās noturēt līdzsvarā. Apklustot mūzikai dalībniekiem jācenšas nolaisties uz ceļiem. Ja kādam no dalībniekiem neizdodas noturēt avīzi uz galvas, viņiem no spēles jāizstājas. Uzvar tas, kas palicis pēdējais.

Grupas „Saules zaķēni” pii skolotājas : Daiga Zālīte, Ilma Ivančika

„Jautrie papīrīši”

Iepriekšējais darbs. No konfekšu papīriem izveidot „kvadrātiņus”.

Mērķis. Attīstīt kustību koordināciju un komunikatīvās prasmes.

Uzdevumi.

1.      Salocīt konfekšu papīrus pa stūrīšiem.

2.      Veicināt sīkās motorikas attīstību.

3.      Orientēties plaknē.

4.      Attīstīt uzmanību.

Gaita. Salocītos papīrus noliek uz rokas delnas un ar piesitienu pret galda malu uzmet uz galda virsmas. Nākošais dalībnieks dara to pašu, ja viņa konfekšu papīrītis nokļūst uz cita dalībnieka papīrīša, tad tas jau pieder viņam ( tāpat kā ar Lieldienu olām).

Uzvar tas dalībnieks, kurš savācis visvairāk konfekšu papīrīšus.

Trāpi ar asti

Materiāli. Tualetes papīru rullīši (katram dalībniekam viens). Ķeglis iekārts auklā, kuru piestiprina pie dalībnieka vidukļa ( rullītis aplīmēts ar reklāmas avīžu gabaliņiem).

Mērķis. Grupēties kolonnā, ievērot rotaļas noteikumus.

Uzdevumi.

1.      Orientēties telpā.

2.      Attīstīt uzmanību un precizitāti.

Gaita. Dalībnieki sadalās divās komandās, nostājas viens aiz otra.

Pirmā gājienā komandas dalībnieks noliek tualetes papīra rullīti. Otrā gājienā šo papīra rullīti apgāž ar ķegļa palīdzību ( ķeglis iekārts ap dalībnieka vidukli). Trešā gājienā viens aiz otra salasa nogāztos tualetes rullīšus. Uzvar komanda, kura uzdevumu veikusi pirmā. 

Pūt tālumā

Iepriekšējais darbs. Papīra dvieļu „serdes” . No reklāmām izveidotas bumbas. Uz kartiņām dalībnieku vārdi.

Mērķis. Trenēt ieelpu un izelpu.

Uzdevumi.

1.      Pūst ar spēku.

2.      Atrast starp kartiņām savu vārdu.

Gaita. Dalībnieki sastājas divās komandās viens aiz otra. Izpūš bumbiņu no „trubas” tālumā. Atzīmēt bumbiņas nokrišanas vietu ar savu vārdu.

Veiksmīgākos „pūtējus” apbalvot ar skaļiem aplausiem.

Pārvieto no trauka uz trauka

Iepriekšējais darbs. Izveidot no vates nelielas bumbiņas, bet no reklāmas papīra „trubiņas”.

Mērķis. Trenēt ieelpu un izelpu.

Uzdevumi.

1.      Izveidot vates bumbiņas.

2.      Iepūst gaisu „trubiņā”, ar mērķi uzsūkt vates bumbiņu, to pārvietojot no trauka uz trauka.

Gaita. Vates bumbiņas vienā traukā, ar trubiņu „uzsūkt” to un pārvietot citā traukā, kura komanda ātrāk pārvietos vates bumbiņas.

Iepūt bumbu vārtos

Iepriekšējais darbs. Uz galda virsmas izveidoti divi „futbola vārti”. Divas komandas ar „trubiņām” ( reklāmas rullīšiem), futbola bumba izveidota no reklāmas lapām.

Mērķis. Sekmēt sadarbības prasmi.

Uzdevumi.

1.       Pilnveidot prasmi spēlēt komandās.

2.      Attīstīt uzmanību un orientāciju plaknē.

Gaita. Dalībnieki sadalās divās komandās, kuras cenšas ar pūšanas paņēmienu ieraidīt „bumbu” pretinieka vārtos.

Draudzības paklāji

Materiāls. Biezas reklāmas lapas.

Mērķis. Sekmēt sadarbības prasmi.

Uzdevumi.

1. Orientēties telpā mūzikas pavadījumā.
2. Attīstīt uzmanību.
3. Sekmēt rotaļas dalībniekiem sadarbību vienam ar otru.

Gaita. Kustēties mūzikas pavadījumā pa telpu, kurā uz grīdas izklāti „paklājiņi” (reklāmas), mūzikai apstājoties dalībnieki nostājas uz „paklājiņa”. Katru nākošo reizi pa „paklājam” noņem. Rotaļas noslēgumā paliek divi „paklājiņi”, izskaita uz kura „paklājiņa” sastājušies vairāk „draudzīgo” rotaļnieku, tie uzvar kā draudzīgākie.

Vai pavasaris ir tālu?

Latvijā par pavasara sākumu uzskatījuši Lieldienas, cituprāt - Meteņus, bet visticamākā šķiet versija, ka nav bijis piesaistīts kādam noteiktam datumam un par tā sākumu ticis uzskatīts laiks, kad sāka kust sniegs, iet ledus un dīgst pirmie asni.

Jūrmalas pirmsskolas iestādē "Zvaniņš" bērni un darbinieki jau gaida pavasari, dažbrīd uzspīd silta saule, biežāk dzirdamas putnu čalas, bet ziemas aukstums vēl ir jūtams. Atvadas ziemai izdzīvo muzikāli tematiskajās nodarbībās pie skolotājas Sandras.

METEŅU DIENAS PASĀKUMS

Scenārija autore: Sandra Šmite

 „Vizu, vizu, Metenīti”

Mērķis

·        iepazīstināt bērnus ar Meteņu dienas svinēšanas tradīcijām, latviešu tautas dejām, dziesmām un rotaļām,

·        pārmantot latviešu tautas tradīcijas,

·        radīt pozitīvas emocijas,

·        veicināt vēlmi darboties kolektīvā.

Uzdevumi : Nostiprināt un papildināt zināšanas par Meteņiem.

Pasākumā piedalās: grupa "Taurenīši" un "Gliemezīši" 5 - 7 gadi un skolotājas 

Norises vieta: PII „Zvaniņš” zālē

Norises laiks: 17.02.2015.plkst 9:30

Bērni, pārģērbušies maskās, skan ķekatu dziesma.

„Lūdzama māmiņa”

Lūdzama māmiņa, Laid bērnus iekšā, Ķekatu bērniem(i) Kājiņas sala.

Lūdzama māmiņa, Laid bērnus iekšā, Ķekatas atbrauca Ar vezumiņu.

Audzinātāja: Labdien, mūsmājās! Kas tad te sanākuši, tādi kā bērni, bet pavisam sveši! Tie laikam Meteņu dienas svinētāji!

Audzinātāja: Bērni, vai jūs šo ziemu kārtīgi esiet izbaudījuši?

Vai šoziem esi ...

....slidinājies no kalna uz dibena lejā?

....pikojies?

.... iekritis kupenā un izvārtījies pa sniegu?

....pasūkājis ledu un lāstekas?

....tālu, tālu vizinājies ar ragaviņām (lai augtu gari lini)?

....pārģērbies tā, lai tevi neviens nepazītu?

....gājis maskotā pulkā ciemos (lai būtu auglīgs gads)?

....ēdis vārītus zirņus un pupas?

Ja nē, tad pēdējo reizi to vēl var darīt METEŅOS.

Dziesma „Sniedziņš snieg”,  B.Brices mūzika

Audzinātāja: Mums jau te, bērnu dārzā, klājas pavisam labi, aukstumā varam zīmēt, līmēt, dziedāt, rotaļāties. Kurš’ zina, kā ziemā klājas mūsu draugiem, zvēriņiem? (bērni atbild)

Nodziedāsim dziesmiņu par to, kā reiz gāja vienam vilkam aukstā ziemas dienā, kad upei bija pārklājusi bieza ledus kārta.

Dziesma „Pieci vilki vilku vilka”

Kas tad tie ir par svētkiem –Meteņi?

Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām. Parasti svinēšana sākas sestdienas vakarā, tad sekojošā svētdienā ir Meteņu diena un pirmdienā Pelnu diena. 

Meteņiem un Pelnu dienai ir svarīga nozīme senajā laika skaitīšanas sistēmā:  Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā - Pelnu dienā - sākas pavasaris un jauns gads. Pavasara iestāšanās rituālu uzdevums ir veicināt nākamā gada labāku ražu.

Pavisam nesen vēl bija ziema ar dziļām kupenām. Citam kupenās salst, bet citam ne. Kam kupenā ir silti? (bērni atbild) Kam salst kājas, biezu mežu bradājot? (bērni atbild) Sasildīsim vilku, ko mēs viņam varētu uzadīt, lai nesalst kājas? (bērni atbild)

Rotaļa „Adat, bērni, ko adati”

Ar Meteņiem saistās arī mūsu tautas ticējumi:

·  Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.

·  Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi mācēs rakstīt.

·  Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.

·  Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.

·  Ja Metenī ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.

·  Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.

·  Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.

Audzinātāja: Bet nu laiks rotaļai!

Rotaļa „Iet pa mežu dusmīgs vilks”

Audzinātāja: Kas tad tie par Meteņiem bez mīklu minēšanas?

Bērni uzdod mīklas un atmin skolotājas uzdotās mīklas.

• Balts kalns, zelta aka vidū. (Biezputra ar sviestu vidū)

• Es guļu gultā un tomēr tieku uz priekšu. (Braucējs ragaviņās)

• Ziemā ar vāku, vasarā bez vāka. (Ezers un ledus)

• Liela muca, katru gadu jauns vāks. (Dīķis, ezers ziemā)

• Azaids zem galda. (Zivis zem ledus)

• Salā sasalst, siltumā sabiezē.( Piens)

• Divas māsiņas tek zem viena lakata. (Ragavu slieces)

  

METEŅOS nāk ķekatas, apstaigā un aplec sētu, namu un saimniecību, lai biedētu ļaunumu un vairotu augšanas spēku.

Jo augstāk lec ķekatas, jo garāka augs labība.

Lec, ķekatas, kur lekdamas, Lec kāpostu dārziņā; Izmin visas sīkas nātres, Lai aug balti kāpostiņi.

Lec, ķekatas, kur lekdamas, Lec kāļu dārziņā; Lai aug kāļi kāpostiņi, Rūtainām lapiņām.

Lēksim arī mēs!

„Ziņģi, briņģi, vastalāvi”

Pēc Meteņu svinībām jāsāk skatīties, vai saulīte neiesildīs zemi, vai jēriņus un aitiņas var sākt laist ganībās.

„Jēriņu deja”, latviešu tautasdziesma

Audzinātāja:  Kā ar cūciņu, vai to arī var laist ganos? (bērni atbild)

Rotaļa „Cūciņa diet gāja”

Audzinātāja:   Ja jau svētki, tad lai skan dejas un rotaļas!

Deja „Tūdaliņ, tāgadiņ”

Deja „Plaukstiņpolka”

Deja-rotaļa „kumeliņi, kumeliņi”

Meteņa dienā svarīgas ir arī sacensības veiklībā, kas bērniem jo īpaši patīk.

Sadalās komandās, vienā līnijā „Taurenīši”, otrā „Gliemezīši’.

POTĪŠSKREJA – aptver potītes, aizskrien līdz noteiktai vietai un atpakaļ.

ATPAKAĻRĀPE – pa vienam rāpjas atmuguriski četrrāpus.

ŠEKUMSKREJA - saķeras rinda, rokas sadod caur kājstarpi un skrien, kura komanda ātrāk.

LĒKŠANA MAISOS.

Visi apsēžas aplī

Audzinātāja - Rotaļa ŠIKUTĒNI, ŠEKUTĒNI

Visi sēž, vadītājs ar rungu rokās staigā pa vidu un skaita:

                                Šikutēni, šekutēni

                                Vārnēni, krauklēni

Vadītājs visus pa vienam saaicina virknē: pieiet klāt un piedauza ar rungu pa grīdu.

Virkne, pantiņu līdzi skaitīdama, seko vadītājam. Te vadītājs nomet rungu un iesēžas kādā krēslā, pārējie tāpat. Kurš paliek bez vietas, tam jāvada rotaļa.

Audzinātāja: Visas pārbaudes jūs tā kā būtu izturējuši. Nu laiks Meteņdienas rotaļām.

 Rotaļa „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”

Audzinātāja: Dziedājuši esam, rotaļājušies arī, dejojuši esam un pat sacentušies starp komandām. Aplaudēsim mūsu abu kaimiņu grupu draudzībai. Launagā mūs gaidīs īsts meteņu dienas cienasts. Kas tas ir? Nu, protams, pankūkas!!!

Bet tagad sastāsimies vilcieniņā pa grupā un brauksim augšā uz mūsu grupiņām.

„Čuk, čuk, čuk, čuk,

Vilcieniņš brauc

Čuk, čuk, čuk, čuk,

Prieka nesīs daudz.