Ielūkosimies radošajā Miķeļdienas ražas izstādē.
Varam gūt labas idejas, kā visdažādākie dārzeņi,
augļi, ziedi un meža veltes pārtapa par skaistiem rudens tēliem un sižetiem.
Vecāki kopā ar bērniem sagatavoja arī literārus apcerējumus. Radošo darbu izstāde dabā pieejama visiem interesentiem, lūk daži stāsti....
Mākoņu aitiņas
Mākoņu aitiņas dzīvo debesu pļavās. Reizēm, agros rītos, tās nokāp uz zemes, tad uz zemes ir migla. Kad aitiņām ir skumji - uz zemes līst lietus, tās ir mākoņu aitiņu asaras. Katru vakaru aitiņas dodas gulēt lielajos zvaigžņu kalnos, lai no rīta atkal dotos pastaigās zilajās debesu pļavās.
Emīlija ar mammu no grupas "Vardītes"
Man patīk rudens
Man patīk rudens
Un aukstas lietavas,
Kad lēni lāses slīd.
Ar ogu sārtiem čemuriem...
Pilna zeme šodien ar tiem -
Brūniem, apaļiem kastaņiem.
Starp dzeltenām lapām un akmeņiem,
Ai koku saknēm zem saulstariem...
Mareks ar ģimeni no grupas "Vardītes"
Bumbierezis
Bumbierezis ir tūrists un Latvijā ieradies, lai apciemotu brālēnu - ezi parasto. Ezis ir pavisam citādāks, tā adatas nav asas un atšķirībā no Latvijas ežiem - uzturā uzēd bumbierus.
Bumbierežu adatas pavasaros uzplaukst un no savām mājām - ezis atvedis īpašos, kāros mini bumbierus - droši cienājies!
Jurģis ar mammu no grupas "Bitītes"
Kompot vīriņš
Kompot vīriņš parasti sastopams pagrabos, īpaši iecienījuši vecmāmiņu pagrabus.Kompot vīriņš nevar dzīvot bez savas marinādes. Šis ir ziemas kompot vīriņs, tāpēc dzīvo jūras marinādē, bet sastopami arī ezeru un avotu marinādē.
To acu un matu krāsa var atšķirties, bet atpazīt to var tā: pakrati un pasmaidi tak! Ja mati ir "stāvus gaisā" un vīriņš ir pasmaidījis - tad esi uzgājis īsto! Iespējams arī Tev mājās tāds dzīvo, tikai neesi to vēl atradis!
Mikus ar mammu no grupas "Taurenīši"
Priecīgais Miķelītis
Reiz bija pilsēta, kuru sauca par Dārzeņpili. Tā savu nosaukumu bija ieguvusi pateicoties tam, ka tajā auga ļoti daudz dažādi un neparasti augļi, dārzeņi, puķes un dīvaini koki.
Dārzeņpilī dzīvoja ļoti nabadzīgi cilvēki.Viņi bija noskumuši un nelaimīgi. Viņi pat nezināja, kas ir krāsas, lakas, īlens, naglas, līme un āmurs... Tajā pilsētā bija kāda pamesta veca, bet skaista pils.
Kādu dienu vienam no pilsētas iedzīvotājiem - viņu sauca par Garkājaino Miķeli, ienāca prātā varena doma - uztaisīt sev apavus. Viņš ilgi prātoja no kā gan varētu pagatavot???
Pēkšņi viņš iedomājās, kāpēc gan nepamēģināt uzmeistarot apavus no dārzeņiem? To taču mums ir daudz!!! Viņš asi ķērās pie darba un nevarēja vien apstāties. Viņam tik ļoti patika tas, ko viņš darīja. Apavi, kurus darināja Garkājainais Miķelis, iepatikās arī viņa kaimiņiem un draugiem, tāpēc viņš nolēma atvērt veikalu pamestajā pilī. Veikala nosaukums bija "RUDENTIŅŠ". To izdomāja Miķeļa jaukā sieviņa - Sīpolīte.
Drīz vien pie Miķeļa veikalā sāka veidoties milzum lielas rindas. Visi Dārzeņpils iedzīvotāji gribēja sev šādus neparastus apavus.
No šīs dienas Dārzeņpilī sākas jauna dzīve. Visi bezgala laimīgi un smaidīgi.
Sofija Eva ar mammu no grupas "Taurenīši".
Emīlija ar mammu no grupas "Vardītes"
Man patīk rudens
Man patīk rudens
Un aukstas lietavas,
Kad lēni lāses slīd.
Ar ogu sārtiem čemuriem...
Pilna zeme šodien ar tiem -
Brūniem, apaļiem kastaņiem.
Starp dzeltenām lapām un akmeņiem,
Ai koku saknēm zem saulstariem...
Mareks ar ģimeni no grupas "Vardītes"
Bumbierezis
Bumbierezis ir tūrists un Latvijā ieradies, lai apciemotu brālēnu - ezi parasto. Ezis ir pavisam citādāks, tā adatas nav asas un atšķirībā no Latvijas ežiem - uzturā uzēd bumbierus.
Bumbierežu adatas pavasaros uzplaukst un no savām mājām - ezis atvedis īpašos, kāros mini bumbierus - droši cienājies!
Jurģis ar mammu no grupas "Bitītes"
Kompot vīriņš
Kompot vīriņš parasti sastopams pagrabos, īpaši iecienījuši vecmāmiņu pagrabus.Kompot vīriņš nevar dzīvot bez savas marinādes. Šis ir ziemas kompot vīriņs, tāpēc dzīvo jūras marinādē, bet sastopami arī ezeru un avotu marinādē.
To acu un matu krāsa var atšķirties, bet atpazīt to var tā: pakrati un pasmaidi tak! Ja mati ir "stāvus gaisā" un vīriņš ir pasmaidījis - tad esi uzgājis īsto! Iespējams arī Tev mājās tāds dzīvo, tikai neesi to vēl atradis!
Mikus ar mammu no grupas "Taurenīši"
Priecīgais Miķelītis
Reiz bija pilsēta, kuru sauca par Dārzeņpili. Tā savu nosaukumu bija ieguvusi pateicoties tam, ka tajā auga ļoti daudz dažādi un neparasti augļi, dārzeņi, puķes un dīvaini koki.
Dārzeņpilī dzīvoja ļoti nabadzīgi cilvēki.Viņi bija noskumuši un nelaimīgi. Viņi pat nezināja, kas ir krāsas, lakas, īlens, naglas, līme un āmurs... Tajā pilsētā bija kāda pamesta veca, bet skaista pils.
Kādu dienu vienam no pilsētas iedzīvotājiem - viņu sauca par Garkājaino Miķeli, ienāca prātā varena doma - uztaisīt sev apavus. Viņš ilgi prātoja no kā gan varētu pagatavot???
Pēkšņi viņš iedomājās, kāpēc gan nepamēģināt uzmeistarot apavus no dārzeņiem? To taču mums ir daudz!!! Viņš asi ķērās pie darba un nevarēja vien apstāties. Viņam tik ļoti patika tas, ko viņš darīja. Apavi, kurus darināja Garkājainais Miķelis, iepatikās arī viņa kaimiņiem un draugiem, tāpēc viņš nolēma atvērt veikalu pamestajā pilī. Veikala nosaukums bija "RUDENTIŅŠ". To izdomāja Miķeļa jaukā sieviņa - Sīpolīte.
Drīz vien pie Miķeļa veikalā sāka veidoties milzum lielas rindas. Visi Dārzeņpils iedzīvotāji gribēja sev šādus neparastus apavus.
No šīs dienas Dārzeņpilī sākas jauna dzīve. Visi bezgala laimīgi un smaidīgi.
Sofija Eva ar mammu no grupas "Taurenīši".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru